Rētijas priede
Pinus x rhaetica
- Nosaukums (latīniski)
- Pinus x rhaetica
- Nosaukums (latviski)
- Rētijas priede
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Pinus (priede)
- Suga
- x rhaetica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Hibrīds (P. mugo x P. sylvestris) 1864. g. atrasts Šveicē, minēts arī citās vietās
Morfoloģija. Mūžzaļš neliels koks. Miza brūnganpelēka. Skujas tumši zaļas, virspusē pelēkzaļas, smailas, 4 cm garas. Jaunie čiekuri purpurbrūni, matēti, ar 3 mm garu kātiņu, vērsti slīpi uz leju, ovāli, nosmailoti, 3-3,5 cm gari, asimetriski, atvērušies dzeltenbrūni, spīdīgi. Čiekurzvīņas izliektas. Nabiņa liela, ar asu smailīti galā.
Ekoloģija. Augsnes ziņā mazprasīga. Labi aug gan smilšainās, gan kūdrainās, gan trūdvielām bagātās augsnēs, pilnā apgaismojumā. Ziemcietīga.
Nozīme. Nav īpašas saimnieciskas un dekoratīvas nozīmes. Reizēm stādīta dendroloģiskās kolekcijās. Latvijā līdzīga tipa hibrīdi izskaldījušies no Pinus mugo sējeņiem.
