Izplatība. Savvaļā sastopams Altajā un reģionā ap Baikālu, skrajos lapu koku mežos, krūmājos, arī augstkalnu pļavās.
Morfoloģija. Suga pieder magoņu (Papaveraceae) dzimtai, daudzgadīgs, vasarzaļš lakstaugs, veido pazemes bumbuļus, stublāji sasniedz 20 cm augstumu. Lapas plūksnaini saliktas, gaiši zaļas. Ziedi dzeltenā līdz krēmdzeltenā krāsā, izkārtoti ķekarā stublāja galotnē, zied aprīļa beigās vai maija sākumā. Tipisks efemeroīds, savu veģetāciju beidz jau maija beigās, lieliski vairojas ar pašizsēju.
Ekoloģija. Piemērots daļēji noēnotām vietām, vislabāk jūtas irdenā, trūdvielām ielabotā, vidēji mitrā mālsmilts augsnē. Labi aug lapu koku noēnojumā, arī skrajos, mazāk intensīvi izmantotos zālienos.
Nozīme. Lielisks ieguvums dekoratīvajā dārzkopībā, visbiežāk izmanto zālienu izdaiļošanai agrā pavasarī, jo beidz veģetāciju (nodzeltējot lapām) reizē ar nepieciešamību uzsākt zāliena pļauju.