Izplatība. Savvaļā izplatīta Kaukāzā, Ziemeļturcijā, Rietumirānā un Libānā, visbiežāk sezonāli mitrās augstkalnu pļavās.
Morfoloģija. Suga pieder hiacinšu (Hyacinthaceae) dzimtai. Šis daudzgadīgais lakstaugs sasniedz 15 cm augstumu, veido pazemes sīpolu. Lapas šauras, zaļas, lineāras. Ziedi sakārtoti vārpā, tiem zvaigžņveida forma, gaiši zili ar tumši zilu vidusdzīslu un patīkamu medus smaržu. Suga viegli pavairojama gan veģetatīvi, gan ar sēklām. Atlasītas vairākas neparasts formas, kuras atšķiras ar ziedkopas blīvumu un ziedu nokrāsu.
Ekoloģija. Mazprasīgi sīpolaugi, kas vislabāk jūtas saulainā vai nedaudz noēnotā vietā, labi drenētā, vidēji mitrā, trūdvielām ielabotā smilšmāla augsnē. Ilgstoši var augt nepārstādīti, stādījumam vēlama mulča.
Nozīme. Lieliska pavasarī ziedoša sīpolpuķe, kas agrā pavasarī atdzīvina gan dobju apmales, gan košumkrūmu stādījumus un akmeņdārzus.