Izplatība. Sugas izplatības areāls no Turcijas ziemeļaustrumiem līdz Aizkaukāzam, kur tā visbiežāk sastopama nepāržūstošās augstkalnu pļavās.
Morfoloģija. Suga pieder hiacinšu (Hyacinthaceae) dzimtai. Šie daudzgadīgie, vasarzaļie lakstaugi sasniedz tikai 10-15 cm augstumu, veido sīpolu. Lapas šauras, zaļas, lineāras. Ziedi pa vienam ziedneša galā, atliegtās ziedlapiņas nedaudz atgādina ciklamenas ziedu, to krāsa no zilas līdz gaiši zilganai.
Ekoloģija. Sugai vispiemērotākā ir trūdvielām bagāta, irdena, labi drenēta, bet tajā pat laikā pietiekami mitra smilšmāla vai mālsmilts augsne. Vietas izvēlē pieticīgas, vienlīdz labi aug kā pusēnā, tā arī saulainā vietā. Stādījumam nepieciešama regulāra mulča, kas novērš pārkalšanu un pārāk krasas mitruma svārstības augsnē.
Nozīme. Pagaidām maz izplatīta, bet neparasta un ieteicama sīpolpuķe plašākai audzēšanai.