Šikokas arizēma

Izplatība. Savvaļā aug Japānā, Honsju, Šikoku un Kjusju salās, skrajos mežos un krūmājos.

Morfoloģija. Daudzgadīgs kallu (Araceae) dzimtas augs. Vasarzaļš, līdz 0,3-0,4 m augsts lakstaugs, veido pazemes bumbuļus, uzskata par sīpolpuķi. Lapas divas, vidēji lielas, viena trīsdaivaina, otra piecdaivaina, tumši zaļas. Daudzie sīkie ziedi sakārtoti piestai līdzīgā, koši baltā vālītē, ko ietver krūkveida vīkallapa, tās pamatkrāsa purpurbrūna ar garenisku, zaļganu svītrojumu, tā no iekšpuses it kā izklāta ar baltu “oderi”, vīkallapas augšējā, nosmaiļotā daļa no abām pusēm saglabā purpurbrūno svītrojumu. Uzzied jūnija beigās – jūlijā, ziedkopa paceļas virs lapojuma.

Ekoloģija. Vispiemērotākā ēnaina vai daļēji noēnota vieta ar gaisu caurlaidīgu, irdenu,  vienmērīgi mitru, auglīgu lapu trūda augsni. Bumbuli stāda 18-20 cm dziļumā, stādījumu obligāti bagātīgi mulčē.

Nozīme. Tiek uzskatīta par vienu no visskaistākajām un orģinālākajām arizēmām dekoratīvajā dārzkopībā, ar ko var lepoties ikviens dārzs. Visas auga daļas indīgas.