Izplatība. Savvaļā aug Himalajos, no Indijas (Pendžābas un Sikimas) līdz Rietumķīnai, galvenokārt skrajos mežos, krūmājos un kalnu pļavās, 1300-2900 m augstumā virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Augs pieder kallu (Araceae) dzimtai. Daudzgadīgs lakstaugs, veido bumbuļus, tiek uzskatīts par sīpolaugu, sasniedz 0,5-0,8 m augstumu. Lapas tumši zaļas, dziļām daivām. Sīkie, daudzie ziediņi sakārtoti ļoti garā, slaidā ziedkopā, kas izlokās līdzīgi pātagai, biežāk purpura, bet reizē zaļganā krāsā paceļas virs lapojuma, ļoti dekoratīva. Ziedkopu no ārpuses apņem gaiši zaļa vīkallapa ar neizteiktu krēmbaltu svītrojumu, nedaudz atgādinot kobras galvu.
Ekoloģija. Vislabāk aug ēnā vai daļēji noēnotā vietā, labi drenētā, vienmērīgi mitrā, trūdvielām bagātā, neitrālā līdz viegli skābā augsnē. Mūsu klimatā uzzied jūnija beigās vai jūlija sākumā, stāda 18-20 cm dziļumā, augsne virs bumbuļa ik sezonu jāmulčē, ziemā jānodrošina sausa segmateriāla (kūdra, skaidas u.c.) piesegums.
Nozīme. Iecienīts augs dekoratīvajā dārzkopībā. Augs indīgs.