Lucilijas sniedzīte

Chionodoxa luciliae

Nosaukums (latīniski)
Chionodoxa luciliae 
Nosaukums (latviski)
Lucilijas sniedzīte 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Hyacinthaceae (hiacinšu dzimta) 
Ģints
Chionodoxa (sniedzīte) 
Suga
luciliae 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zila/violeta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs, kalns 
Dabas zonas 
augstumjoslojuma (kalnu) apgabali 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā izplatīta Turcijas rietumu daļā, īpaši daudz netālu no Izmiras, kur aug akmeņainās kalnu nogāzēs 2000 m augstumā.

Morfoloģija. Daudzgadīgs hiacinšu (Hyacinthaceae) dzimtas lakstaugs, kas veido mazus, iegarenus olveida sīpolus ar tunikveida zvīņlapām un gaišu, plānu segzvīņu. Lapas divas, lineāras, tumši zaļas, parādās reizē ar ziediem. Ziedi violetzili ar baltu centru, zvaigžņveida,  2-3 cm diametrā, pa 3-7 ķekarā, ziedkopa paceļas 10-15 cm augstumā. Veģetācijas periods vidēji ilgst no aprīļa līdz jūnija vidum. Pavairo ar vairsīpoliņiem vai sēklām, sējeņi uzzied trešā – ceturtā gadā.

Ekoloģija. Audzē saulainā vai nedaudz noēnotā vietā, vispiemērotākā ir trūdvielām bagāta, irdena, labi drenēta, pietiekami mitra smilšmāla vai mālsmilts augsne. Pārstāda pēc 4-5 gadiem. Ik rudeni stādījumam der uzbērt auglīga komposta mulču.

Nozīme. Viegli audzējama pavasara sīpolpuķe, kas lieliski izskatās ne vien puķudobēs un krūmu apdobēs, bet arī skrajos zālienos. Dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts pavasarī ziedošs krāšņumaugs.