Izplatība. Savvaļā izplatīta no Dienvideiropas līdz Ķīnai un Korejai Himalajos. Suga lieliski aug gan skrajos, sausos mežos, gan stepēs un pat akmeņainās kalnu nogāzēs 2700 m augstumā virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Baltā diktamne pieder rūtu (Rutaceae) dzimtai. Tā ir lakstaugs, ilgmūžīga ziemciete, sasniedz 50-80 cm augstumu. Augs klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas raupjas, nepāra plūksnoti dalītas, tumši zaļas, dekoratīvas visu sezonu. Ziedi izkārtoti stāvā ķekarā, sārti ar tumšāku dzīslojumu. Viss augs satur daudz aromātisku gaistošo eļļu un spēcīgi smaržo.
Ekoloģija. Audzē saulē vai nelielā noēnojumā, siltā, pietiekami sausā vietā, trūdvielām ielabotā, kaļķainā augsnē. Diktamne zied jūnijā, jūlijā. Var augt ilgus gadus bez pārstādīšanas, bet vecos cerus grūti dalīt, tādēļ labāk pavairot ar sēklām, tās jāsēj tūdaļ pēc ienākšanās.
Nozīme. Ļoti dekoratīvs augs, lai gan tā dziedzermatiņu izdalītās vielas tiešā kontaktā ar ādu izraisa kairinājumu un var veidot apdegums. Radīta šķirne 'Alba' ar baltiem ziediem.