Izplatība. Japānā un Ķīnā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzeloņains, līdz 4 m augsts koks vai krūms. Vecāku koku miza pelēka. Zari dzeltenbrūni ar sudrabainiem zvīņveida matiņiem. Lapas eliptiskas vai iegareni eliptiskas, 3-7 cm garas, ar strupu vai īsi nosmailotu galotni un noapaļotu vai plati ķīļveidīgu pamatu, ādainas, jaunās abpusēji sudrabainas, vēlāk virspusē kailas, bet apakšpusē sudrabaini un brūni zvīņainas. Ziedi smaržīgi, dzeltenbalti, pa 1-7 lapu žāklēs. Augļi sulīgi, apaļi vai olveidīgi, 6-8 mm gari, ar 8-12 mm garu kātiņu, nobrieduši sarkanīgi. Zied maijā, jūnijā, augļi nogatavoja septembrī, oktobrī.
Ekoloģija. Sastopams krūmājos un skrajos mežos, zemienēs un pakalnos. Himalajos līdz 3000 m v.j.l.
Nozīme. Āzijā audzē kā augļu kultūru, daudz šķirņu. Latvijā bargākās ziemās apsalst.