Austrumu doronika

Doronicum orientale

Nosaukums (latīniski)
Doronicum orientale 
Nosaukums (latviski)
Austrumu doronika 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Asteraceae (asteru dzimta) 
Ģints
Doronicum (doronika) 
Suga
orientale 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs, mežs, pļava 
Dabas zonas 
jauktie meži, platlapju meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Suga izplatīta Dienvidaustrumeiropā – Itālijā, Sicīlijā, Balkānos līdz Kaukāzam, nedaudz arī Turcijā un Sīrijas ziemeļos, tā aug galvenokārt, krūmājos un pļavās, arī skrajos mežos.

Morfoloģija. Austrumu doronika ir daudzgadīgs lakstaugs, pieder asteru (Asteraceae) dzimtai. Augs līdz 40 cm augsts, lapas plati sirdsveida ar nevienmērīgi zobainu malu, gaiši zaļā krāsā, lapojums veidojas arī uz stublāja un saglabājas līdz rudenim. Ziedkopa spilgti dzeltena, atgādina mārgrietiņu, uz ziedkāta parasti attīstās pa vienai, zied maijā, jūnijā.

Ekoloģija. Pieder pie viegli audzējamām puķēm, kam vēlama saule vai neliels noēnojums. Tām samērā sekla sakņu sistēma, tādēļ jāsarūpē trūdvielām bagāta, vidēji mitra, mālaina augsnē. Pārstāda ik pēc 4-5 gadiem, pavairo ar ceru dalīšanu vai sēklām.

Nozīme. Krāšņa pavasara puķe, kas piemērota gan akmeņdārziem, gan jauktām ziemciešu dobēm, nereti izmanto apmaļu stādījumiem. Pelnīti dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts pavasarī ziedošs krāšņumaugs.