Austrumu doronika
Doronicum orientale
- Nosaukums (latīniski)
- Doronicum orientale
- Nosaukums (latviski)
- Austrumu doronika
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Doronicum (doronika)
- Suga
- orientale
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- dārzs, mežs, pļava
- Dabas zonas
- jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Suga izplatīta Dienvidaustrumeiropā – Itālijā, Sicīlijā, Balkānos līdz Kaukāzam, nedaudz arī Turcijā un Sīrijas ziemeļos, tā aug galvenokārt, krūmājos un pļavās, arī skrajos mežos.
Morfoloģija. Austrumu doronika ir daudzgadīgs lakstaugs, pieder asteru (Asteraceae) dzimtai. Augs līdz 40 cm augsts, lapas plati sirdsveida ar nevienmērīgi zobainu malu, gaiši zaļā krāsā, lapojums veidojas arī uz stublāja un saglabājas līdz rudenim. Ziedkopa spilgti dzeltena, atgādina mārgrietiņu, uz ziedkāta parasti attīstās pa vienai, zied maijā, jūnijā.
Ekoloģija. Pieder pie viegli audzējamām puķēm, kam vēlama saule vai neliels noēnojums. Tām samērā sekla sakņu sistēma, tādēļ jāsarūpē trūdvielām bagāta, vidēji mitra, mālaina augsnē. Pārstāda ik pēc 4-5 gadiem, pavairo ar ceru dalīšanu vai sēklām.
Nozīme. Krāšņa pavasara puķe, kas piemērota gan akmeņdārziem, gan jauktām ziemciešu dobēm, nereti izmanto apmaļu stādījumiem. Pelnīti dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts pavasarī ziedošs krāšņumaugs.
