Izcelsme. Zināma kā Epimedium grandiflorum (liellapu epimēdijas) un Epimedium alpinum (Alpu epimēdijas) hibrīds.
Morfoloģija. Daudzgadīgs bārbeļu (Berberidaceae) dzimtas lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem. Veido kompaktus, blīvus cerus 25-35 cm augstumā. Lapas divkārt līdz trīskārt trīsdaļīgas, pavasarī plaukstot, kā arī tuvojoties rudenim kļūst sarkanīgas. Vēsās vasarās sarkanīgais pigments lapās saglabājas, karstā laikā tās kļūst tumši zaļas. Ziedi skrajos ķekaros, nelieli, kauslapas sarkanas, vainaglapas dzeltenīgas, zied maijā, jūnijā.
Ekoloģija. Audzējama pusēnā vai ēnā, trūdvielām ielabotā, vidēji mitrā, irdenā mālsmilts vai smilšmāla augsnē, labi piecieš arī ilgstošu sausumu. Ļoti pieticīga, viegli audzējama ziemciete, kas vairāk kā desmit gadus var augt nepārstādīta.
Nozīme. Piemērota ēnainām vietām jauktās ziemciešu grupās, labi aug pat zem vecu lapu koku vainagiem, kur lieliski der augsnes nosegšanai. Dekoratīvajā dārzkopībā ieteicams pavasarī ziedošs krāšņumaugs.