Mandžūrijas aktinīdija 'Ļeņingradskaja Raņņaja'

Izcelsme. Šķirnes selekcijas darbs veikts Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna, ražīga. Ogas lielas ar vidējo masa līdz 4,2 g, cilindriskas garenas formas, saldskābas, aromātiskas, ienākas augustā. Ražot sāk trešajā ceturtajā gadā pēc stādīšanas. Nogatavojās augusta sākumā. Uz pieciem sievišķiem augiem nepieciešami viens vai divi vīrišķie augi.

Ekoloģija. Ziemcietība laba. Gaismas prasīga šķirne, tomēr labi aug un ražo vieglā paēnā. Ziedi tiek bojāti pavasara salnās pie -2-3 °C. Prasīgas pret mitrumu, gruntsūdens dziļums vēlams ne augstāk par 1 m. Patiks arī paaugstināts gaisa mitrums. Vēlamas viegla granulometriskā sastāva augsnes ar pH KCl 4.5 – 5.5. No makroelementiem visatsaucīgāk reaģē uz paaugstinātu kālija saturu augsnē (izņemot kālija hlorīda mēslojumu, kurš neder aktinīdiju mēslošanai), patiks komposta iestrāde pirms stādīšanas. Nav vēlama kūtsmēslu iestrāde augsnē, tas var izraisīt pat augu bojāeju.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Ogas satur 183 mg% C vitamīna. Lapojums ļoti dekoratīvs. Vēlams vākt tuvu pilngatavības stadijai, kad ogas vēl turas pie augļkātiņiem. Pēc 2 – 3 dienām ogas būs nogatavojušās, nezaudējot garšas īpašības. Ogas izmanto svaigam patēriņam vai pārstrādei – ievārījumā, sulās, kompotos, marmelādē, var arī žāvēt vai saldēt. Efektīgā lapojuma dēļ izmanto ainavu arhitektūrā – pergolu, lapeņu un citu vertikālo dārza formu apzaļumošanai.