Mandžūrijas aktinīdija 'Matovaja'

Izcelsme. Šķirnes selekcijas darbs veikts Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijā.

Morfoloģija. Vidēji agrīna šķirne, augstražīga. Liānas augstums ap 3 m. Zied maija beigās – jūnija sākumā aptuveni 20 dienas ilgi. Ogas vidēja izmēra, noapaļoti cilindriskas, garenas formas, matēti, dzeltenīgi zaļā nokrāsā. Ogu izmērs 2,6 × 1,6 cm, vidējā masa ap 3,3 – 3,9 g, zaļā krāsā, ar izteiktu aromātu, saldskāba garša, ar maigu ābolu aromātu. Nogatavojās augusta vidū – beigās. Nepieciešams balsts, ap kuru vīties. Kamēr augi mazi, tie jāsargā no kaķiem. Divmāju augs – nepieciešams tuvumā stādīt gan sievišķo, gan vīrišķo šķirnes formu.

Ekoloģija. Šķirnei piemīt augta ziemcietība un salizturība. Vēlamas saulaina vai viegli noēnota, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta, trūdvielām nodrošināta, valga, viegla granulometriskā sastāva augsne ar pH KCl 4.5 – 5.5. No makroelementiem visatsaucīgāk reaģē uz paaugstinātu kālija saturu augsnē (izņemot kālija hlorīda mēslojumu, kurš neder aktinīdiju mēslošanai). Laba slimību izturība.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Ogas satur 1135 – 2000 mg/100 g askorbīnskābi. Vēlams vākt tuvu pilngatavības stadijai, kad ogas vēl turas pie augļkātiņiem. Pēc 2 – 3 dienām ogas būs nogatavojušās, nezaudējot garšas īpašības. Ogas izmanto svaigam patēriņam vai pārstrādei – ievārījumā, sulās, kompotos, marmelādē, var arī žāvēt vai saldēt. Var izmantot vertikālo arhitektūras formu apzaļumošanai, jo lapojums efektīgi pāriet no zaļa lāsumainā –baltā un rozā nokrāsā, veidojot trīskrāsu lapas plātni.