Mandžūrijas aktinīdija 'Sentjabrskaja'

Izcelsme. Šķirnes selekcijas darbs veikts Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijā.

Morfoloģija. Vidēji vēlīna šķirne. Liānas augstums līdz 4 m. Šķirne – sievišķās formas. Lapas olveida, zaļas vai ar balti rozā lāsumiem. Ziedi lieli (diametrā 2,6 cm). Zied maija beigās – jūnija sākumā, ziedi balti, ar vieglu citronu smaržu. Augļi lieli, saldi, aromāts maigs, ar ļoti labu garšu, plānu miziņu, forma cilindriski garena, tumši zaļi, ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Ražība laba, 8 – 10 kg no auga. Ražot sāk trešajā ceturtajā gadā pēc stādīšanas. Ogu vidējā masa 2.6 g. Gatavas ogas nobirst. Uz pieciem sievišķiem augiem nepieciešami viens vai divi vīrišķie augi. Pašneauglīga šķirne.

Ekoloģija. Gaismprasīga šķirne, tomēr labi aug un ražo vieglā paēnā. Ziedi tiek bojāti pavasara salnās pie -2-3 °C. Prasīgas pret mitrumu, gruntsūdens dziļums vēlams ne augstāk par 1 m. Patiks arī paaugstināts gaisa mitrums. Vēlamas viegla granulometriskā sastāva augsnes ar pH KCl 4.5 – 5.5. No makroelementiem visatsaucīgāk reaģē uz paaugstinātu kālija saturu augsnē (izņemot kālija hlorīda mēslojumu, kurš neder aktinīdiju mēslošanai), patiks komposta iestrāde pirms stādīšanas. Nav vēlama kūtsmēslu iestrāde augsnē, tas var izraisīt pat augu bojāeju.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Ogas satur 1183 mg/100 g askorbīnskābi. Lapojums ļoti dekoratīvs. Vēlams vākt tuvu pilngatavības stadijai, kad ogas vēl turas pie augļkātiņiem. Pēc 2 – 3 dienām ogas būs nogatavojušās, nezaudējot garšas īpašības. Ogas izmanto svaigam patēriņam vai pārstrādei – ievārījumā, sulās, kompotos, marmelādē, var arī žāvēt vai saldēt. Efektīgā lapojuma dēļ izmanto ainavu arhitektūrā – pergolu, lapeņu un citu vertikālo dārza formu apzaļumošanai.