Parastās un dižaugļu lazdas hibrīds 'Römische Nuss'

Izcelsme. Izveidota Itālijā.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Krūmi spēcīgi, stāvi, ovālu vainagu. Ražot sāk ātri. Rieksti čemurā pa diviem līdz četriem. Tie ir plakani saspiesti, dziļi rievotu, kastaņbrūnu, mīkstu čaulu, lieli – 1,2 – 1,5 cm gari un 1,6 – 1,8 cm plati. Kodols garšīgs, mīksts, labi aizpilda čaulu. Nogatavojās augusta vidū, beigās. Lai riekstu raža būtu regulāra Eiropas šķirnēm blakus jāstāda Latvijas lazdas. Apputeksnētājšķirnes varētu būt R. Akera lazdas A N 2, A N 3 un A N 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.

Ekoloģija. Šķirnei ziemcietība vidēja. Laba izturība pret kaitēkļiem un slimībām. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Audzē vērtīgo riekstu dēļ, kas bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto ainavu arhitektūrā un veido aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var audzēt dzīvžogos, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.