Parastās un dižaugļu lazdas hibrīds 'Spanische Lambertnuss'

Izcelsme. Izveidota Lielbritānijā.

Morfoloģija. Krūmi nelieli, stāvi, kompakti. Rieksti čemurā pa divi vai trīs, lieli – 2,3 – 2,5 cm gari un 1,5 – 1,6 cm plati, plakani, saspiesti. Kodols liels, ciets, pilnībā aizpilda visu čaulu, saldu garšu. Lai riekstu raža būtu regulāra Eiropas šķirnēm blakus jāstāda Latvijas lazdas. Apputeksnētājšķirnes varētu būt R. Akera lazdas A N 2, A N 3 un A N 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.

Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Audzē vērtīgo riekstu dēļ, kas bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto ainavu arhitektūrā un veido aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var audzēt dzīvžogos, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.