Parastās un Pontijas lazdas hibrīds 'Cosford'

Izcelsme. Izveidota Lielbritānijā, Oksfordā 1916. gadā.

Morfoloģija. Krūmi stāvi un plati, sasniedz līdz 5 m augstumu, vainaga diametrs – 6 m. Ražot sāk ātri. Lapas tumši zaļas, platas, ovālas, rudenī krāsojās sarkanas. Rieksti čemurā pa 2 – 4, retāk pa vienam. Tie ir lieli, ovāli, dažkārt rievaini, pie pamata izliekti, pelēki zobaini, ar ļoti plānu čaulu. Kodols sastāda 50 – 54% no rieksta svara. Ienākas agri. Pašappute dod līdz 25% no pilnas ražas. Latvijā selekcionētajām lazdām un parastajai lazdai Corylus avellana ir izturīgāki vīrišķie ziedi. Tādēļ, lai riekstu raža būtu regulāra, blakus šai šķirnei jāstāda Latvijas lazdas. Šķirne ir laba apputeksnētāja citām šķirnēm. Ļoti dekoratīva!

Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr bargās ziemās var apsalt. Nepieciešama silta, no vējiem aizsargāta vieta. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Audzē vērtīgo riekstu dēļ – satur 62 – 68% tauku. Rieksti ir bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto ainavu arhitektūrā un veido aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var audzēt dzīvžogos, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.