Parastās un Pontijas lazdas hibrīds 'Gustav's Zellernuss'

Izcelsme. Izveidota Vācijā.

Morfoloģija. Krūmi vidēji augsti, ļoti spēcīgi, veselīgi. Rieksti čemurā pa 2 vai 4, retāk – pa vienam, izstiepti olveida vai ovāli, lieli – 1,6 – 2,5 cm gari un 1,2 – 1,9 cm plati. 1000 riekstu masa – 3220 g. Čaula vidēji bieza, kodols sirdsveida, salds, garšīgs. Kodols sastāda 42 – 49,4% no kopējās rieksta masas, kodola kvalitāte – vidēja, slikti atdalās no čaulas. Ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Vidējā ražība – 6 – 10 kg riekstu no krūma. Šķirne laba citu šķirņu apputeksnētāja.

Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Galvenokārt audzē vērtīgo riekstu dēļ – satur 66% tauku. Rieksti ir bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto arī ainavu arhitektūrā un, veidojot aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki).