Parastās un Pontijas lazdas hibrīds 'Hallesche Riesen Zellernuss'

Izcelsme. Izveidota Vācijā 1788. gadā, autors Butners.

Morfoloģija. Aug krūmveidā. Lapas vidēji lielas, noapaļotas, lapu mala – zobaina. Rieksti čemurā pa 2 – 5, retāk pa vienam. Tie ir olveida vai koniski, 2,2 – 2,5 cm gari un 1,8 – 2 cm plati. Lazdas ir viendzimuma augs – tām ir vīrišķie ziedi – spurdzes (ap 5 cm garas) – un ļoti sīki sievišķie ziedi (5 mm garā pušķī), kas redzami lapu žāklītēs, ziedot ārpus pumpura redzamas tikai tumši sarkanās drīksnas. Zied ļoti agri – marta beigās, aprīļa sākumā pirms lapu plaukšanas. Čaula gaišbrūna ar tumšākām svītrām un maigām pūkām, spīdīga. Rieksta masa 4,3 g, kodols (sēkla) sastāda 62% no rieksta svara. Rieksti ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Pieaudzis krūms dod 5 – 7 kg riekstu. Lai riekstu raža būtu regulāra Eiropas šķirnēm blakus jāstāda Latvijas lazdas. Apputeksnētājšķirnes varētu būt R. Akera lazdas A N 2, A N 3 un A N 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.

Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Audzē vērtīgo riekstu dēļ – satur 64% tauku. Rieksti ir bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto ainavu arhitektūrā un veido aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var audzēt dzīvžogos, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.