Izplatība. Savvaļā aug lielā daļā Eiropas, arī daļā Azijas – Irānas ziemeļos un Turcijā Amanu kalnu ziemeļu daļā, visbiežāk skrajos mežos un krūmājos, arī subalpīnajās pļavās.
Morfoloģija. Daudzgadīgi panātru (Lamiaceae) dzimtas lakstaugi ar 15-30 cm augstiem, skraji apmatotiem, ložņājošiem stublājiem. Augi ļoti blīvi nosedz augsni, veidojot paklāju. Lapas ar kātu, pretēji izvietotas uz stublāja, ovālas līdz sirdsveida, nosmaiļotu galu, zāģzobainām malām, plankumainas. Ziedi nelieli, sakārtoti ķekaros augšējo lapu žāklēs, krāsa maigi rozā līdz sārti purpura, masveidā zied maijā, jūnijā, bet atlikušo sezonu ik pa laikam jauno dzinumu galos.
Ekoloģija. Panātrēm vislabāk patīk pusēna vai pat ēna, aug vairumā augšņu, ja vien tās kaut nedaudz ielabotas ar trūdvielu kompostu un pietiekami labi saglabā mitrumu.
Nozīme. Ieteicams ēncietīgs augs dekoratīvajā dārzkopībā. Biežāk stādījumos izmanto plankumainās panātres šķirnes, kā piemēram šķirni 'Roseum' ar lieliem, tīri rozā ziediem.