Izcelsme. Izveidota Vācijā, krustojot Corylus avellana × C. pontica.
Morfoloģija. Viena no izturīgākajām šķirnēm Latvijas apstākļos. Krūmi lieli. Rieksti ļoti lieli – 2 – 2,5 cm gari un 2 – 2,3 cm plati, koniski, čemurā pa vienam, retāk pa 2 – 4, skaisti, smaila konusa veida. Viena rieksta masa – 3,5 g. Čaula gaišbrūna, ar tumšākām, garenām svītrām, samērā bieza. Kodols liels un gards. Ienākas septembra beigās. Lai riekstu raža būtu regulāra Eiropas šķirnēm blakus jāstāda Latvijas lazdas. Apputeksnētājšķirnes var būt R. Akera lazdas A N 2, A N 3 un A N 5, kurām vīrišķo ziedu spurdzes apsalst retāk.
Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr bargās ziemās var apsalt. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.
Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Audzē vērtīgo riekstu dēļ, kas bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto ainavu arhitektūrā un, veidojot aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var audzēt dzīvžogos, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.