Parastās lazdas forma 'Gavara G N 1'

Izcelsme. Perspektīva forma atlasīta Latvijā no parastās lazdas Corylus avellana. Iegūta ar izlases metodi, autors J. Gavars.

Morfoloģija. Krūmi stāvi, spēcīgi. Rieksti pa vienam vai čemurā līdz četriem. Tie ir lieli – 1,9 – 2 cm gari un 1,6 – 1,9 cm plati, plakani saspiesti, gaiši brūni. Kodols garšīgs, eļļains, labi aizpilda čaulu. Čaula vidēji bieza. Regulāras riekstu ražas ieguvei jāiestāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.

Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Galvenokārt audzē vērtīgo riekstu dēļ –bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto arī ainavu arhitektūrā un, veidojot aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var veidot arī dzīvžogus, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.