Izcelsme. Iekšsugas hibrīds iegūts Ivantjevskas Mežu selekcijas izmēģinājumu audzētavā, krustojot Corylus maxima zaļlapu formu × C. maxima sarkanlapu formu (A. S. Jablokova selekcijas mantojums), autore F. Kudašova.
Morfoloģija. Šķirne ražīga. Krūmi spēcīgi, ap 5 m augstumā. Lapas vasaras pirmajā pusē sarkanas. Rieksti čemurā 2 – 10, tie ir koniski apaļi, vidēji lieli – 1,8 – 2 cm gari un 1 – 1,2 cm plati. Čaula brūna ar tumšām svītrām, vidēji bieza. Kodols garšīgs, tas labi aizpilda čaulu.
Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība. Augsnes ziņā prasīga, piemērotas vāji skābas – neitrālas (pH 6 – 7), caurlaidīgas, trūdvielām bagātas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, bez ūdens necaurlaidīgiem horizontiem. Stādot, vēlams uzbērt augsni no vietas, kur lazdas jau augušas, tādējādi nodrošinot ātrāku mikorizas izveidi – šim nolūkam savāc 10 – 15 cm biezu augsnes virskārtu no lazdu audzes. Apdobi mulčē ar kūdru – mitruma saglabāšanai un organisko vielu satura paaugstināšanai augsnē. Aug samērā lēni, ir daļēji ēncietīga, bet stipri apēnota – neražo.
Nozīme. Pārtikas un dekoratīvs augs. Galvenokārt audzē vērtīgo riekstu dēļ – satur 63 – 64% tauku. Rieksti ir bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Rieksti satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu, turklāt riekstos ilgstoši saglabājas vērtīgās īpašības. Izmanto arī ainavu arhitektūrā un, veidojot aizsargstādījumus augļudārziem, jo tajās savairojās plēsējērces (dabiskie kaitēkļu ienaidnieki). Var veidot arī dzīvžogus, zarus laižot 45 ° leņķī un pēc tam sapinot.