Pabērzu smiltsērkšķis 'Augustinka'

Izcelsme. Šķirne iegūta M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā no Trofimovskas un Kaļiņingradas perspektīvo formu krustojuma.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Koks vai krūms vidēja lieluma, ar izplestiem zariem. Augļi cilindriski ovālas formas, tumši dzelteni ar vāji izteiktu, tumšāku, sarkanīgu plankumu pie kātiņa, aromātiski, skābi ar patīkamu garšu. Augļa vidējā masa 0,58 g, izmēri 12,1 × 9,5 mm. 100 augļu masa – 63,7 g. Augļi nogatavojās augusta vidū. Augļkātiņš līdz 6,5 mm garš. Vidējā raža ap 10 – 16 kg no auga. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0, neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta). Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Šķirne ‘Augustinka’ augļi satur līdz 174,3 mg% C vitamīna un 4,8% smiltsērkšķu eļļas. Šo eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.