Pabērzu smiltsērkšķis 'Botaņičeskaja.

Hippophae rhamnoides 'Botaņičeskaja'

Nosaukums (latīniski)
Hippophae rhamnoides 'Botaņičeskaja' 
Nosaukums (latviski)
Pabērzu smiltsērkšķis 'Botaņičeskaja. 
Tautas nosaukums
Smiltsērkšķis 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Elaeagnaceae (eleagnu dzimta) 
Ģints
Hippophae (smiltsērkšķis) 
Suga
rhamnoides 
Šķirne
'Botaņičeskaja' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Augļa krāsa 
oranža 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Šķirne iegūta M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna. Krūms vidēji liels, ar izplestiem zariem, ar „lietussargveidīgu” vai piramidālu vainaga formu, praktiski bez ērkšķiem. Ražot sāk agri – 3. audzēšanas gadā. Augļi lieli, ovāli apaļi, gaiši oranži, spīdīgi, ar plānu un izturīgu miziņu, aromātiski, skābi ar patīkamu garšu, labu transportizturību. Augļa vidējā masa 0,72 – 0,80 g, izmēri 12,1 × 9,5 mm. 100 augļu masa – 63,7 g, augļkātiņš līdz 5 – 5,5 mm garš. Augļi nogatavojās augusta sākumā, vidū. Vidējā raža ap 8 – 20 kg no auga. Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Ziemcietība un slimībizturība laba. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta).

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Šķirne ‘Botaņičeskaja’ augļi satur līdz 49,3 – 167,4 mg% C vitamīna un 4% smiltsērkšķu eļļas. Šo eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.