Pabērzu smiltsērkšķis 'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja'

Hippophae rhamnoides 'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja'

Nosaukums (latīniski)
Hippophae rhamnoides 'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' 
Nosaukums (latviski)
Pabērzu smiltsērkšķis 'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' 
Tautas nosaukums
Smiltsērkšķis 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Elaeagnaceae (eleagnu dzimta) 
Ģints
Hippophae (smiltsērkšķis) 
Suga
rhamnoides 
Šķirne
'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Augļa krāsa 
oranža 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Šķirne iegūta M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā no Ļeņingradas formas Nr. 17397-6 brīvās apputes sēklaudža.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Koks vidēja lieluma (ap 4 m), ar izplestiem zariem, piramidālu vainagu, relatīvi maz ērkšķiem. Lapas lielas, gaiši zaļas, nolaidenas. Augļi lieli, cilindriski ovālas formas, oranži dzelteni, saldskābi ar patīkamu garšu. Viena augļa vidējā masa – 0,70 – 0, 85 g. Nogatavojās augusta pirmajā pusē. Vidējā raža ap 7 – 15 kg no auga. Augļi ātri pārgatavojās, tiem ir zema transportizturība. Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Ziemcietība ļoti laba, kā arī izturība pret kaitēkļiem un sēņu izraisīto dzinumu kalšanu. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta).

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Šķirnes augļi satur līdz 52,3 – 151,4 mg% C vitamīna un 3 – 5% smiltsērkšķu eļļas. Šo eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.