Pabērzu smiltsērkšķis 'Leikora'

Izcelsme. Šķirne iegūta 1989. gadā, Vācijā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji vēlīna, sievišķā forma. Krūms liela auguma (3 – 4,5 m × 2 m), ar stāviem dzinumiem un daudz ērkšķiem, lapas lancetiskas, sudrabaini pelēkas. Ziedi neuzkrītoši brūngani zaļā krāsā, zied martā, aprīlī. Augļi lieli – 6 – 8 mm gari, forma – ovāli olveida, oranžsarkani, aromātiski, saldskābi, ar augstu C vitamīna saturu. Augļi nogatavojās septembra sākumā, vidū. Apputeksnēšanai ieteicamā šķirne ‘Pollmix’ (vīrišķā forma). Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki. Uz 6 – 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Ziemcietība ļoti laba. Šķirne piemērota smilšainām, vieglām augsnēm. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta). Nevajadzētu mulčēšanai izmantot mizu mulču.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Smiltsērkšķu eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.