Pabērzu smiltsērkšķis 'Ņiveļena'

Izcelsme. Šķirne iegūta ar izlases metodi M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā no Ļeņingradas perspektīvās formas brīvās apputes sēklaudža.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna, ļoti ražīga. Krūms vidēja auguma, ar nedaudz izplestiem zariem, ērkšķi reti un izvietoti tikai dzinumu augšējā daļā. Augļi ovālas formas, oranži, aromātiski, saldskābi ar patīkamu garšu, 100 augļu masa – 89 g. Augļi nogatavojās augusta vidū, beigās. Augļkātiņš līdz 5 mm garš. Vidējā raža ap 15 – 25 kg no auga. Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta).

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Šķirne ‘Ņiveļena’ augļi satur līdz 174,3 mg% C vitamīna un 3 – 5% smiltsērkšķu eļļas. Šo eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.