Pabērzu smiltsērkšķis 'Sjurpriz Baltiki'

Izcelsme. Šķirne iegūta M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā.

Morfoloģija. Šķirne vēlīna. Koks vidēja auguma, kompaktu vainagu, maz ērkšķiem. Augļi ovāli, spilgti oranži ar sarkaniem plankumiem abos galos, saldskābi. Augļi nogatavojās septembra sākumā. Vidējā raža ap 8 kg no auga. Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Ziemcietība un slimībizturība laba. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta).

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Smiltsērkšķu eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.