Pabērzu smiltsērkšķis 'Trofimovskaja'

Izcelsme. Šķirne iegūta M. V. Lomonosova Maskavas Universitātes botāniskajā dārzā.

Morfoloģija. Vidēji agrīna šķirne, ļoti ražīga. Koki spēcīgi augoši, ar noapaļotu vainagu. Ogas lielas, ovāli apaļas, oranžas ar nelielu pelēcīgi sarkanu plankumu pie kātiņa, saldskābu garšu. Uz 8 „dāmām” nepieciešams vismaz viens „kungs”. Vīrišķo augu var uzpotēt sievišķā auga vainagā – tādejādi taupot vietu un, nodrošinot apputeksnēšanos.

Ekoloģija. Ziemcietība un izturība pret slimībām – laba. Nepieciešamas saulainas vietas ar drenētu mālsmilts vai smilšmāla augsni, kas satur trūdvielas. Tomēr, trūdvielām nevajadzētu būt pārbagāti, pretējā gadījumā augi labi augs, bet uz vērā ņemamu ražu var necerēt. Uz augu saknēm attīstās gumiņbaktērijas, kas fiksē gaisa slāpekli. Augsnes reakcija vēlama pH 5,5 – 6,5 (zemāk par pH 5,0 neiesaka, jo gumiņbaktēriju darbība tiks traucēta). Noteikti tuvumā jāstāda abu dzimumu augi, jo smiltsērkšķi ir divmājnieki.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto augļus, lapas un mizu. Satur gandrīz visus vitamīnus, organiskās skābes (pārsvarā ābolskābe, askorbīnskābe un hinīnskābe), minerālvielas, fitoncīdi, karotīnus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Smiltsērkšķu eļļu plaši izmanto ginekoloģijā, ādas apdegumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Ogās esošās vielas samazina asins recēšanu, tādējādi arī infarkta briesmas, stimulē sirdsdarbību, saista holesterīnu un samazina aterosklerozes attīstību. Svaigus, ar cukuru saberztus augļus iesaka nervu sistēmas tonusa celšanai fiziskās un garīgās pārslodzes gadījumos. Ieteicami arī bērniem organisma vispārējai nostiprināšanai.