Copyright © SGIS 2024
Izcelsme. Šķirne izveidota Dienvidslāvijā.
Morfoloģija. Sarkano stīgu šķirne, vidēji agrīna. Zied un ienākas vienmērīgi, ceri vidēji spēcīgi, ražīga. Lapas tumši zaļas, sarkanbrūnas stīgas. Jūnijā sāk veidoties ziedkopas (stīgas jāgalotņo, lai veicinātu sāndzinumu attīstīšanos un lielāku ražu). Apiņu augļkopas – rogas ievāc augusta beigās, septembra sākumā. Gatavas rogas ir dzeltenzaļas un čaukstošas.
Ekoloģija. Izturīga pret slimībām. Apiņus audzē labi drenētās, trūdvielām bagātās augsnēs ar vāji skābu līdz sārmainu reakciju. Nepieciešama saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta. Neder vieglas smilts, smagas māla un kūdras augsnes. Vīriešu kārtas augus noteikti tuvumā stādīt neiesaka, jo tie apputeksnēs sievišķo augu ziedus un veidosies gan mazāk rogu, gan esošajās rogās būs krietni mazāks lupulīna jeb apiņu miltu saturs, jo izveidosies sēklas.
Nozīme. Pārtikas augs. Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļlām un satur C, B1, B2, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus. Var izmantot alus rūpniecībā.