Parastais apinis 'Kauno Ankstyvieji'

Izcelsme. Šķirne izveidota Lietuvā.

Morfoloģija. Sarkano stīgu šķirne, vidēji agrīna, tehnisko gatavību sasniedz 125 – 129 dienās. Lapas tumši zaļas, sarkanbrūnas stīgas. Rogas var izmantot alus rūpniecībā. Zied un ražo nevienmērīgi. Jūnijā sāk veidoties ziedkopas, ražība zema. Apiņu augļkopas – rogas ievāc augusta beigās, septembra sākumā. Gatavas rogas ir dzeltenzaļas un čaukstošas.

Ekoloģija. Ieņēmīga pret miltrasu. Apiņus audzē labi drenētās, trūdvielām bagātās augsnēs ar vāji skābu līdz sārmainu reakciju. Nepieciešama saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta. Neder vieglas smilts, smagas māla un kūdras augsnes. Vīriešu kārtas augus noteikti tuvumā stādīt neiesaka, jo tie apputeksnēs sievišķo augu ziedus un veidosies gan mazāk rogu, gan esošajās rogās būs krietni mazāks lupulīna jeb apiņu miltu saturs, jo izveidosies sēklas.

Nozīme. Pārtikas augs. Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļlām un satur C, B1, B2, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus. Pielieto alus rūpniecībā.