Izcelsme. Šķirne izveidota Polijā.
Morfoloģija. Zaļo stīgu šķirne, vēla, ļoti ražīga. Tehnisko gatavību sasniedz pēc 135 dienām. Ceri vidēji spēcīgi, rogas nelielas, bet ļoti daudz, sakopotas lielos ķekaros. Lapas un stīgas gaiši zaļas. Jūnijā sāk veidoties ziedkopas (stīgas jāgalotņo, lai veicinātu sāndzinumu attīstīšanos un lielāku ražu). Apiņu augļkopas – rogas ievāc augusta beigās, septembra sākumā. Gatavas rogas ir dzeltenzaļas un čaukstošas.
Ekoloģija. Šķirne izturīga pret slimībām. Apiņus audzē labi drenētās, trūdvielām bagātās augsnēs ar vāji skābu līdz sārmainu reakciju. Nepieciešama saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta. Neder vieglas smilts, smagas māla un kūdras augsnes. Vīriešu kārtas augus noteikti tuvumā stādīt neiesaka, jo tie apputeksnēs sievišķo augu ziedus un veidosies gan mazāk rogu, gan esošajās rogās būs krietni mazāks lupulīna jeb apiņu miltu saturs, jo izveidosies sēklas.
Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļlām un satur C, B1, B2, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus. Bioloģiski aktīvās vielas izraisa nomierinošu un tonizējošu iedarbību. Bioloģiski aktīvās vielas izraisa nomierinošu un tonizējošu iedarbību. Gatavoties sākušās apiņu drogas var iepildīt spilvenā – uzlabos miegu. Īpaši noderīgs šāds spilvens maziem bērniem. Bez tam apiņi palielina diurēzi, piemīt estrogēna aktivitāte. Rūgtvielas uzlabo gremošanas procesus. Apiņus izmanto citu augu drogu maisījumu sastāvā, lai pastiprinātu to iedarbību.