Sausserdis ar ēdamām ogām 'Goluboje Vereteno'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Lonicera kamtschatica, 1980. gados, M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Krūmi vidēja auguma, 1,2 –1,8 m augsti, vidēji biezi. Pamatzari plati izplesti, dzinumi gandrīz horizontāli, tievi un trausli. Lapas pagarināti ovālas, ar smailu galu un nedaudz ieliektu centrālās dzīslas vietu. Ogas garenas, vārpstveida, ar nelīdzenu virsmu. Vienas ogas masa 0,5 – 0,9 g, 2,5 cm garas. Gatavo ogu nobiršanas pakāpe augsta. Garša saldskāba ar rūgtumu. Ražīga. Sausserži ir pašneauglīgi un labas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes vienkopus. Šķirnes - apputeksnētājas: ‘Tomička’, ‘Siņaja Ptica’, ‘Kamčadalka’, ‘Pamjati Gidzjuka’ un ‘Morena’.

Ekoloģija. Ziemcietība ļoti laba. Veģetācija atsākas ļoti agri, pumpuri plaukst drīz pēc tam, kad diennakts vidējā temperatūra paceļas virs 0 °C. Latvijā tas notiek marta I, II vai III dekādē. Īss miera periods. Iztur līdz -42 °C. Jāstāda saulainās, atklātās vai viegli noēnotās vietās, smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar reakciju pH 5,5 – 6,5. Mitrumu mīloši augi, bet nav prasīgi pēc siltuma. Tomēr jāatzīmē, ka gan gaisa temperatūra, gan mitruma nodrošinājums būtiski ietekmē sausserža augļu kvalitāti un bioķīmisko saturu tajos.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Augļus uzturā lieto gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, gatavojot ievārījumus, kompotus, džemus, sulas, vīnu. Augļus var arī žāvēt un saldēt. Sulu lieto kā dabisku krāsvielu vai krāsa uzlabotāju. Ogas satur cukurus, organiskās skābes, pektīnu, karotīnu, vitamīnus, makro - un mikroelementus. Svaigas ogas satur sorbītu un inozītu, ir izcils C un P vitamīna avots. Ogas lieto pret paaugstinātu spiedienu un asinsvadu sieniņu nostiprināšanai.