Sausserdis ar ēdamām ogām 'Pavlovskaja'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Lonicera kamtschatica, 1980. gados, Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna. Krūmi 1,1 – 1,3 m augsti, plati un vidēji biezi. Dzinumi ar pūkojumu. Lapas gaiši zaļas, pagarināti ovālas ar noapaļotu galu un lapas pamatnes vietu. Ogas cilindriskas vai pagarināti ovālas ar nelīdzenu virsmu, vienas ogas masa 0,6 – 0,8 g. Gatavo ogu nobiršana neliela, transportizturība vidēja. Garša saldskāba, miziņa plāna, mīkstums blīvs. Ražīga – 1,3 kg no krūma. Labas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes vienkopus.

Ekoloģija. Ziemcietība ļoti laba. Veģetācija atsākas ļoti agri, pumpuri plaukst drīz pēc tam, kad diennakts vidējā temperatūra paceļas virs 0 °C. Latvijā tas notiek marta I, II vai III dekādē. Īss miera periods. Iztur līdz -42 °C. Jāstāda saulainās, atklātās vai viegli noēnotās vietās, smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar reakciju pH 5,5 – 6,5. Mitrumu mīloši augi, bet nav prasīgi pēc siltuma. Tomēr jāatzīmē, ka gan gaisa temperatūra, gan mitruma nodrošinājums būtiski ietekmē sausserža augļu kvalitāti un bioķīmisko saturu tajos.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Augļus uzturā lieto gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, gatavojot ievārījumus, kompotus, džemus, sulas, vīnu. Augļus var arī žāvēt un saldēt. Sulu lieto kā dabisku krāsvielu vai krāsa uzlabotāju. Ogas satur cukurus, organiskās skābes, pektīnu, karotīnu, vitamīnus, makro- un mikroelementus. Svaigas ogas satur sorbītu un inozītu, ir izcils C un P vitamīna avots. Ogas lieto pret paaugstinātu spiedienu un asinsvadu sieniņu nostiprināšanai.