Miko - ramonda

Ramonda myconi

Nosaukums (latīniski)
Ramonda myconi 
Nosaukums (latviski)
Miko - ramonda 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Gesneriaceae (gesneriju dzimta) 
Ģints
Ramonda (ramonda) 
Suga
mykoni 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zila/violeta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs, iežu atsegumi, kalns 
Dabas zonas 
augstumjoslojuma (kalnu) apgabali 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā aug Pirenejos, visbiežāk uz kaļķainām klintīm vai pat akmeņu spraugās.

Morfoloģija. Daudzgadīgs lakstaugs, pieder gesneriju (Gesneriaceae) dzimtai un ir labi zināmo telpaugu sanpauliju attāla radiniece. Lapas rozetē, tumši zaļas, raupjas, krokainas, klātas ar matiņiem, ziemzaļas. Ziedi uz 10-12 cm gariem ziednešiem, sakārtoti ķekaros, lavandzili, to centrā izteiksmīgas, dzeltenas putekšņlapas. Zied maijā, jūnijā.

Ekoloģija. Stāda gaišā vietā, bet necieš ilgstošu tiešas saules iedarbību, piemērota labi drenēta, trūdvielām bagāta, mitrumu saturoša, viegli kaļķaina vai neitrāla augsne. Būtiski, lai lapu rozetēs nekrātos lieks ūdens, īpaši tas attiecināms uz rudeni un ziemu. Taču augus nedrīkst arī iekaltēt, saknēm jānodrošina vienmērīgs mitrums visas sezonas garumā.

Nozīme. Līdz šim zināms retums dārzos. Ramondu var stādīt rietumu puses nogāzē, pat akmeņu spraugās vai plaisās, ja vien sarūpē atbilstošu substrātu. Īpaši ieteicams krāšņumaugs dekoratīvajā dārzkopībā.