Izplatība. Savvaļā aug Pirenejos, visbiežāk uz kaļķainām klintīm vai pat akmeņu spraugās.
Morfoloģija. Daudzgadīgs lakstaugs, pieder gesneriju (Gesneriaceae) dzimtai un ir labi zināmo telpaugu sanpauliju attāla radiniece. Lapas rozetē, tumši zaļas, raupjas, krokainas, klātas ar matiņiem, ziemzaļas. Ziedi uz 10-12 cm gariem ziednešiem, sakārtoti ķekaros, lavandzili, to centrā izteiksmīgas, dzeltenas putekšņlapas. Zied maijā, jūnijā.
Ekoloģija. Stāda gaišā vietā, bet necieš ilgstošu tiešas saules iedarbību, piemērota labi drenēta, trūdvielām bagāta, mitrumu saturoša, viegli kaļķaina vai neitrāla augsne. Būtiski, lai lapu rozetēs nekrātos lieks ūdens, īpaši tas attiecināms uz rudeni un ziemu. Taču augus nedrīkst arī iekaltēt, saknēm jānodrošina vienmērīgs mitrums visas sezonas garumā.
Nozīme. Līdz šim zināms retums dārzos. Ramondu var stādīt rietumu puses nogāzē, pat akmeņu spraugās vai plaisās, ja vien sarūpē atbilstošu substrātu. Īpaši ieteicams krāšņumaugs dekoratīvajā dārzkopībā.