Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Lonicera edulis, 1980. gados, M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.
Morfoloģija. Krūmi 1,4 – 1,7 m augsti, ar plati izplestiem pamatzariem, biezi. Dzinumi taisni, lapas – gaiši zaļas, pagarināti ovālas. Ogas tumši zilas, ovālas, nelielas, ar gludu virsmu, garšīgas. Ogas mazas, ovālas un paplatas krūkas formā, gludas, gatavas birst maz. Ogu garša saldskāba, miziņa plāna, mīkstums maigs. Vienas ogas masa 0,4 – 0,55 g, garums 1,5 cm. Ienākšanās laiks agrs. Ražība zema – mazāk par 0,7 kg no krūma. Šķirne paredzēta dārzu mīļotājiem.
Ekoloģija. Veģetācija atsākas ļoti agri, pumpuri plaukst drīz pēc tam, kad diennakts vidējā temperatūra paceļas virs 0 °C. Latvijā tas notiek marta I, II vai III dekādē. Īss miera periods. Iztur līdz -42 °C. Jāstāda saulainās, atklātās vai viegli noēnotās vietās, augsnes reakcija pH 5,5 – 6,5. Mitrumu mīloši augi, bet nav prasīgi pēc siltuma. Tomēr jāatzīmē, ka gan gaisa temperatūra, gan mitruma nodrošinājums būtiski ietekmē sausserža augļu kvalitāti un bioķīmisko saturu tajos.
Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Augļus uzturā lieto gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, gatavojot ievārījumus, kompotus, džemus, sulas, vīnu. Augļus var arī žāvēt un saldēt. Sulu lieto kā dabisku krāsvielu vai krāsa uzlabotāju. Ogas satur cukurus, organiskās skābes, pektīnu, karotīnu, vitamīnus, makro- un mikroelementus. Svaigas ogas satur sorbītu un inozītu, ir izcils C un P vitamīna avots. Ogas lieto pret paaugstinātu spiedienu un asinsvadu sieniņu nostiprināšanai.