Zelta jāņoga 'Kišmišnaja'

Izcelsme. Izveidota Šrēdera institūtā Taškentā.

Morfoloģija. Krūmi vidēja auguma, kompakti. Lapas vidēji lielas, 3 – 5 daivainas, zaļas, spīdīgas. Ziedi lieli, citrondzelteni. Ogu aizmešanās brīvajā apputē 15%. Labāku ražu var iegūt, audzējot 2 – 3 šķirnes. Ogas melnas, ieapaļi ovālas, lielas, ķekaros pa 4 – 6, saldskābas ar plānu miziņu un mazu nobirstošu zieda palieku. Vidējais ogu svars 1,5 g, nogatavojas samērā vienlaicīgi, nebirst.

Ekoloģija. Ziemcietība laba, nelabvēlīgos ziemošanas apstākļos var nosalst nenobriedušie dzinumu gali.

Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un uzturvielas. Ogas izmanto svaigas vai arī sulu, kompotu, džemu, liķieru, vīnu gatavošanai, var arī saldēt. Dekoratīva veģetācijas perioda beigās, kad lapojums intensīvi krāsojas.