Zelta jāņoga 'Laila'

Izcelsme. Šķirni izveidojusi M. Eglīte NBD Salaspilī Latvijā.

Morfoloģija. Liels, plašs un spēcīgi augošs krūms. Zari drukni ar nolīkušām galotnēm. Veido sakņu dzinumus. Lapas vidēji lielas, tumši zaļas,. Ķekari nokareni, ar 2 – 4 ogām. Ziedi spilgti dzelteni, lieli, smaržīgi, krūma ziedēšanas ilgums 9 – 12 dienas. Tai ir gara ziedpalieka – brūna, sausa ogas astīte. Nogatavošanās laikā ogas maina krāsu, sākotnēji no zaļas, oranžas līdz, nogatavojoties ogas kļūst melnas, spīdīgas, eliptiskas, lielas, izlīdzinātas, miziņa vidēji bieza, elastīga, mainīgos mitruma apstākļos neplaisā, mīkstums oranždzeltens, saldskābs, aromātisks. Ogas nogatavojas augusta sākumā pakāpeniski, raža vidēji 7 – 11 kg no krūma. 65 – 68% ogu veidojās ar neattīstītām sēklām.

Ekoloģija. Ziemcietība laba, ziedpumpuru un nobriedušo veģetatīvo daļu apsalšana nav novērota. Nosalst nenobriedušie dzinumu gali. Nemēdz slimot ar upeņu un jāņogu slimībām.

Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un uzturvielas. Ogas izmanto svaigas vai arī sulu, kompotu, džemu, liķieru, vīnu gatavošanai, var arī saldēt. Dekoratīva veģetācijas perioda beigās, kad lapojums intensīvi krāsojas.