Zelta jāņoga 'Plotnomjasnaja'

Izcelsme. Izveidota Šrēdera institūtā Taškentā Uzbekistānā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agra. Krūmi spēcīgi augoši, augsti, pusstāvi, vidēji skraji. Sāk ražot trešajā, ceturtajā gadā. Lapas tumši zaļas, stipri izgrieztas, spīdīgas. Ziedi vidēji lieli, citrondzelteni, noziedot vainaglapas kļūst sarkanas. Šķirne daļēji pašauglīga, ogu aizmešanās brīvajā apputē ap 20%. Ogas tumši violetas, apaļas, lielas, blīvos ķekaros pa 7 – 8, skābi saldas ar blīvu kraukšķīgu mīkstumu zaļganā krāsā un gariem sausiem apziedņiem. Vidējā ogu masa 1,7 – 4.0 g. Ražu vāc pakāpeniski 2 – 4 reizēs.

Ekoloģija. Ziemcietība un salcietība apmierinoša, pieticīga augšanas apstākļu ziņā, sausumizturīga šķirne. Izturīga pret slimībām, laputīm, jāņogu stiklspārni un pumpurērci.

Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvās vielas – askorbīnskābi, karotīnu, katehīnu, leikoantociānu, pektīnus un organiskās skābes, kā arī minerālelementus. Ogas izmanto svaigas vai arī džemu, kompotu, sulu, vīnu gatavošanai, var arī saldēt. Augs dekoratīvs, rudenī intensīvi krāsojās lapas.