Izcelsme. Šķirne izveidota Krievijā – Mičūrinskā.
Morfoloģija. Vidēji vēlīna šķirne ar labu pašauglību un ražību. Krūmi spēcīgi, nedaudz skraji, ar mērenu zarojumu. Ogas izskatīgas, lielas, stingras, spīdīgas, pilienveida, ar izturīgu miziņu. Garša saldskāba ar patīkamu aromātu, gatavas ogas nebirst. Ķekari vidēji gari vai īsi. Piemērota mehanizētai ogu vākšanai.
Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un sausumizturība. Atsevišķos gados šķirne var inficēties ar miltrasu, izturība pret lapu plankumainībām laba. Šķirne diezgan ieņēmīga pret pumpurērci, tāpēc stādījumus nedrīkst iekārtot vecu upeņu stādījumu vai upeņu savvaļas audžu tuvumā. Slimo ar rūsu.
Nozīme. Pārtikas augs, satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas stiprina organismu, vai nu tieši vai neitralizējot, vai arī izvadot no organisma kaitīgās vielas. Ogas izmantojamas gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei, var arī saldēt. Ogas saldējot, visvairāk vērtīgo vielu iespējams saglabāt -18 °C. Ogas satur 13 – 15% šķīstošās sausnas, ap 7,8% cukuru, 2,1% skābju, ap 190 mg/100 g askorbīnskābes, 0,7 – 0,9 mg% E un K vitamīna Upenes izmanto tautas medicīnā. Noderīgas ir arī augu lapas, pumpuri un miza, kurās ir daudz vērtīgu vielu –ēteriskās vielas un aromātiskie savienojumi. Tos izmanto ēterisko eļļu ieguvei, kuras izmanto parfimērijas rūpniecībā.