Parastais pīlādzis 'Businka'

Izcelsme. Izdalīta I. V. Mičurina Viskrievijas Augļaugu ģenētikas un selekcijas ZPI, Mičūrinskā no Ņevežinas un Morāvijas pīlādžu populācijām.

Morfoloģija. Morāvijas grupas pīlādzis. Koki vidēja auguma – 2,5 – 3 m. Lapas nepāra plūksnaini saliktas – sastāv no 7 – 8 lapiņu pāriem, galotnes lapiņa ir iešķelta. Ogas nav lielas, gludas, rubīna sarkanas, mīkstums dzeltens, sulīgs, bez miecvielām. Ienākas augusta beigās – septembra sākumā. Ražot sāk 3. – 4. gadā pēc stādīšanas.

Ekoloģija. Šķirne izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskiem un augšanas apstākļiem. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas tumši sarkans, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.