Parastais pīlādzis 'Krasnaja'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no Krievijā Ņevežinas ciemā Vladimiras apgabalā augušo parasto pīlādžu savvaļas populācijas, kuriem konstatētas ogas bez miecvielām.

Tautas selekcijas šķirne.

Morfoloģija. Ņevežinas grupas pīlādzis, šķirne ražīga. Koks, liels, ārēji līdzīgs šķirnei ‘Žoltaja’. Vainags plati piramidāls ar tieviem skeletzariem. Ziedpumpuri lieli, tumši brūni. Lapas ir garas, slaidas, vidēji 16 – 18 cm garas ar 6 – 8 lapiņu pāriem. Virspusē tās ir koši zaļas, bet apakšpusē gaišāk zaļas. Raksturīga pazīšanas pazīme ir izteikts zāģzobains robojums gar lapiņu apmalēm un lapiņas ir visplatākās pie pamata. Ogas ir lielas, ieapaļas, 1,1 – 1,2 cm garas un tik pat platas, koši sarkanas, ļoti sulīgas, ar patīkamu saldskābu garšu. Ienākas septembra sākumā.

Ekoloģija. Ziemcietība augsta. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.