Parastais pīlādzis 'Krasnaja Krupnoplodnaja'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no šķirnes ‘Krasnaja’, kā perspektīva forma Krievijā Tartaševas ciemā Vladimiras apgabalā.

Morfoloģija. Šķirne ražīga. Kokiem ir plati piramidāls vainags. Skeletzari atiet 50 – 60 °C leņķī. Pēc izskata līdzīga šķirnei ‘Žoltaja’, ar tādiem pašiem lokaniem, līdz zemei noliektiem zariem. Augļi lieli, ieapaļi, līdz 1,2 cm gari un 1,3 cm plati. Tie ir vāji šķautņaini, dzeltenīgi sarkani, sulīgi, saldskābi. Ienākas septembra sākumā. Ražo periodiski.

Ekoloģija. Ziemcietība augsta. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.