Izplatība. Smaržīgā rūta savvaļā aug Balkānos un Krimā, bet Viduseiropā un Dienvideiropā no dārziem pārgājusi savvaļā.
Morfoloģija. Pieder rūtu (Rutaceae) dzimtai, ir daudzgadīgs puskrūms. Stumbri 50-80 cm augsti, lejas daļā pārkoksnējas. Lapas zilganzaļas, plūksnaini saliktas. Ziedi izkārtojušies dzinumu galos vairogveida ziedkopās, zaļgandzeltenā krāsā, zied jūlijā, augustā. Visas auga daļas izdala ļoti spēcīgu aromātu.
Ekoloģija. Patīk saulaina, silta, no valdošiem vējiem aizsargāta vieta ar vidēji mitru līdz mēreni sausu, trūdvielām nepārmēslotu dārza augsni. Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem, ap veciem krūmiem vērojama diezgan spēcīga pašizsēja. Vienuviet var augt 10-15 gadus.
Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā ne ļoti bieži izmantots, bet noteikti ieteicams krāšņumaugs, kas labi jūtas saulainās, sausās nogāzēs, arī akmeņdārzā. Senākā pagātnē bieži lietots ārstniecībā. Mūsdienās biežāk izmanto kā garšaugu zivju un gaļas ēdieniem. Lietuvieši uzskata par savu nacionālo augu.