Smaržīgā rūta

Ruta graveolens

Nosaukums (latīniski)
Ruta graveolens 
Nosaukums (latviski)
Smaržīgā rūta 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rutaceae (rūtu dzimta) 
Ģints
Ruta (rūta) 
Suga
graveolens 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
dzeltena, zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
puskrūms 
Biotops 
dārzs, mežs 
Dabas zonas 
jauktie meži, platlapju meži 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Smaržīgā rūta  savvaļā aug Balkānos un Krimā, bet Viduseiropā un Dienvideiropā no dārziem pārgājusi savvaļā.

Morfoloģija. Pieder rūtu (Rutaceae) dzimtai, ir daudzgadīgs puskrūms. Stumbri 50-80 cm augsti, lejas daļā pārkoksnējas. Lapas zilganzaļas, plūksnaini saliktas. Ziedi izkārtojušies dzinumu galos vairogveida ziedkopās, zaļgandzeltenā krāsā, zied jūlijā, augustā. Visas auga daļas izdala ļoti spēcīgu aromātu.

Ekoloģija. Patīk saulaina, silta, no valdošiem vējiem aizsargāta vieta ar vidēji mitru līdz mēreni sausu, trūdvielām nepārmēslotu dārza augsni. Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem, ap veciem krūmiem vērojama diezgan spēcīga pašizsēja. Vienuviet var augt 10-15 gadus.

Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā ne ļoti bieži izmantots, bet noteikti ieteicams krāšņumaugs, kas labi jūtas saulainās, sausās nogāzēs, arī akmeņdārzā. Senākā pagātnē bieži lietots ārstniecībā. Mūsdienās biežāk izmanto kā garšaugu zivju un gaļas ēdieniem. Lietuvieši uzskata par savu nacionālo augu.