Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no Krievijā Ņevežinas ciemā Vladimiras apgabalā augušo parasto pīlādžu savvaļas populācijas, kuriem konstatētas ogas bez miecvielām. Tautas selekcijas šķirne.
Morfoloģija. Viena no kvalitatīvākajām Ņevežinas grupas pīlādžu formām. Šķirne vidēji vēlīna. Vizuāli atgādina meža pīlādzi. Koks vidēja auguma, vainags plati piramidāls, zari – izplesti, drukni, dzinumi – tumši zaļganpelēki ar lieliem iegareni smailiem pumpuriem, kuri klāti ar pelēkbrūnām zvīņām. Zari labi saaug ar stumbru, tādēļ bez atlūzumiem notur lielas ražas. Lapas plātne liela, lapiņas lancetveida, plānas, zaļas no virspuses, bet apakšā pelēkas, sastāv no 7 – 9 lapiņu pāriem. Ziedi sīki. Šķirne pašneauglīga. Labi apputeksnējas ar jebkuru citu Ņevežinas klonu. Augļi lieli – 1,2 × 1 cm, spilgti oranžsarkani, skaisti iegareni ar 5 šķautnēm (no tā cēlies šķirnes nosaukums), bez sīvuma un rūgtuma, sulīgi, saldskābi. Viena augļa masa – 0,5 g. Nogatavojas septembra pirmajā pusē. Šķirne augstražīga. Ražo periodiski.
Ekoloģija. Šķirne ir ziemcietīga. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.
Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.