Parastais pīlādzis 'Ņevežinskaja'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no Krievijā Ņevežinas ciemā Vladimiras apgabalā parastā pīlādža Sorbus aucuparia savvaļas populācijas, kuriem konstatētas ogas bez miecvielām. Parastā pīlādža saldaugļu klons tika atrasts Andrejevskas mežā, stacijas Ņevežina-Jurjeva tuvumā, atradējs bija zemnieks Ščelkunovs, kurš šo formu iestādīja savā saimniecībā. Izplatītājs A. Mitrofanovs, kurš katru gadu nodarbojās ar formas pavairošanu un jaunstādu tirdzniecību. Tautas selekcijas šķirne.

Morfoloģija. Koks liela auguma, ar stāvu zarojumu, ļoti līdzīgs meža pīlādzim. Ražot sāk 4. – 5. augšanas gadā. Lapas nepāra plūksnaini saliktas. Ziedkopas – vairogveidīgas. Augļi vidēja lieluma, oranži sarkani, ar labu garšu, bez rūgtuma. Ienākas septembra vidū. Ražīga.

Ekoloģija. Ziemcietība laba. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.