Parastais pīlādzis 'Saharnaja'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no Ņevežinas ciema parasto pīlādžu Sorbus aucuparia savvaļas populācijas.

Morfoloģija. Ņevežinas grupas pīlādzis. Pēc morfoloģijas atgādina šķirni ‘Žoltaja’, tikai ar sīkākām un izteiktākām zāģzobainām lapām. Koki spēcīga auguma, ar plati piramidālu vainagu. Ogas ir ieapaļas, ap 1 cm diametrā, oranždzeltenas ar gaiši dzeltenu, sulīgu, skābeni saldu mīkstumu. Ienākas aptuveni nedēļu pēc šķirnes ‘Žoltaja’. Ražība augsta, ražo periodiski.

Ekoloģija. Šķirnei ir laba ziemcietība. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Kaļķainās augsnēs var parādīties lapu hloroze. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu, ievārījumu un vīna gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.