Parastais pīlādzis 'Žoltaja'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no Krievijā Ņevežinas ciemā Vladimiras apgabalā augušo parasto pīlādžu savvaļas populācijas, kuriem konstatētas ogas bez miecvielām. Tautas selekcijas šķirne.

Morfoloģija. Ņevežinas grupas pīlādžu forma. Koki liela auguma, skeletzari tievāki nekā šķirnei ‘Kubovaja’. Lapas lielas, nepāra plūksnaini saliktas ar 6 – 8 lapiņām. Augļi noapaļotas formas, šķautņaini, dzeltenīgi oranži, viena augļa masa – 0,5 – 0,6 g. Garša saldskāba. Ienākas septembra sākumā. Var uzglabāt līdz aprīlim pie temperatūras 0 +2 °C.

Ekoloģija. Šķirne ir ziemcietīga. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.