Parastā pīlādža Morāvijas varietāte 'Rosina'

Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi 1946. gadā Vācijā Zībnicas pilsētiņas zaļajā zonā augušo parasto pīlādžu Sorbus aucuparia var. moravica savvaļas populācijas.

Morfoloģija. Morāvijas grupas šķirne. Koki liela auguma, veselīgi. Lapas gandrīz kailas, ar purpursarkaniem kātiem. Lapiņu apmales līdz pusei zobainas, bet tuvāk pamatnei gludas. Ziedkopa arī gandrīz kaila. Ķekari milzīgi, augļi lieli (neliela skābā ķirša lielumā), spīdīgi, sarkani, saldskābi un sulīgi, aromātiski, bez rūgtuma.

Ekoloģija. Šķirne ir ziemcietīga. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Kaļķainās augsnēs var parādīties lapu hloroze. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu, ievārījumu un vīna gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.